Zāļu un medicīnas ierīču krājumu sistēmas izveide būtu jānosaka kā veselības aprūpes politikas prioritāte, lai Latvija nebūtu pēdējā no Baltijas valstīm, kur tiek izveidota funkcionējoša zāļu un medicīnas ierīču rezervju sistēma un krājumi, lai iedzīvotājiem laikus nodrošinātu zāļu pieejamību.

Vēstulē, kuru Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) un Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) nosūtījušas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un visām frakcijām, deputāti aicināti iesaistīties, lai krīzes situācijās būtu skaidri saprotama visu iesaistīto pušu rīcība un atbildības apjoms, kā arī tiktu izstrādāta zāļu un medicīnas ierīču krājumu sistēma.

Asociācijas norāda, ka ministriju līmenī jau divus gadus kopš 2022. gada vērojama nespēja izveidot funkcionējošu zāļu un medicīnas ierīču rezervju sistēmu, tādējādi pakļaujot potenciālam riskam pacientu dzīvību un veselību iespējamu krīžu gadījumā. Farmācijas nozares organizācijas aicina šim jautājumam pievērst parlamenta deputātu uzmanību un virzīt šo kā vienu no Veselības ministrijas prioritāri veicamajiem darbiem tuvāko sešu mēnešu laikā.

Piemēram, Igaunijā jau 2022. gadā tika sākts darbs pie nacionālo zāļu un medicīnas ierīču krājumu veidošanas un, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstī šī krājumu veidošanas sistēma jau ir ieviesta un darbojas. Igaunijā turpinās darbs pat pie veterināro zāļu krājumu veidošanas, kamēr Latvijā situācija ar zāļu un medicīnas ierīču krājumiem no 2022. gada nav mainījusies. Organizāciju pārstāvji lēš, ka ilgstoša nespēja risināt valstij būtiski svarīgus drošības jautājumus norāda vai nu uz neieinteresētību apzināto problēmu risināšanā, vai arī iespējamu cilvēkresursu un kompetenču trūkumu.

Uzsvērts, ka šāds sistēmisks zāļu uzkrājums var palīdzēt risināt, piemēram, atsevišķu zāļu periodisku nepieejamību brīžos, kad tās nav pieejamas aptiekās. Igaunijas zāļu krājumu sistēma jau reiz nodrošinājusi pacientiem aptiekās īslaicīgi nepieejamas zāles.

Asociācijas norāda, ka citās valstīs tiek veidoti arī aktīvo vielu krājumi, kas dod iespēju vietējiem zāļu ražotājiem, kā arī aptiekām akūtas nepieciešamības gadījumā veikt rūpniecisku zāļu ražošanu vai aptieku zāļu pagatavojumus, turklāt aktīvo vielu uzglabāšana ir vienkāršāka un lētāka par zāļu gatavo formu krājumu uzglabāšanu.

Tādēļ farmācijas nozares organizācijas aicina parlamentu pievērst nopietnu uzmanību šai problēmai un rūpēties, lai krājumu sistēma var tikt izveidota tuvākajā laikā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu periodā, jo, kā rāda Igaunijas pieredze, šāds laika posms ir pilnībā pietiekams, lai izveidotu funkcionējošu zāļu un medicīnas ierīču krājumu sistēmu.