Eiropas Savienības (ES) valstis joprojām piedzīvo apjomīgu zāļu trūkumu, liecina ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja. Visbiežāk trūkst sirds un asinsvadu zāļu (85%), zāļu nervu sistēmai (78%) un elpošanas sistēmai (74%). Lielākā daļa respondentu (52%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vairāk nekā 200 medikamentu, taču divās valstīs trūkstošo medikamentu skaits pārsniedz pat 400.

Ikgadējā PGEU aptaujā par zāļu trūkumu 2021. gadā piedalījās farmaceitiskās aprūpes un aptieku organizācijas no 27 valstīm. Visi aptaujātie respondenti norādījuši, ka ir saskārušies ar zāļu trūkumu. Tomēr pirmo reizi pēdējo gadu laikā lielākā daļa valstu ziņoja, ka situācija nav pasliktinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 52% valstīs situācija bijusi nemainīga, 22% – uzlabojusies.

Jāuzsver, ka Eiropas valstīs pastāv lielas atšķirības juridisko risinājumu ziņā, kā farmaceiti var mēģināt palīdzēt pacientiem zāļu deficīta gadījumā. Oriģinālo zāļu aizstāšana ar ģenēriskajām (93% valstu), to pašu zāļu iegāde no alternatīviem apstiprinātiem avotiem, piemēram, citām aptiekām (59%), un zāļu importēšana no valsts, kurā tās ir pieejamas (52%), ir risinājumi, ko var nodrošināt lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr daži no šiem risinājumiem ir pakļauti ierobežojumiem, piemēram, ir nepieciešama jauna recepte, un tie var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi pacientam un farmaceitam.

“Arī Latvijas farmaceiti sastopas ar zāļu trūkumu, un jāatzīst, ka, atšķirībā no citu valstu kolēģiem, mums situācija pēdējā gada laikā nav uzlabojusies. Latvijā ir ieviesta gan lieltirgotavu atlikumu ziņošana, gan aktīvās vielas izrakstīšana receptēs, taču šādi iekšējā tirgus risinājumi nevar pilnībā atrisināt globālu problēmu, kas saistīta ar zāļu ražošanu. Farmaceiti ar šo problēmu sastopas pirmie un dažkārt tiešām nespēj nekavējoties nodrošināt pacientiem nepieciešamas zāles. Tomēr mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai risinātu šīs problēmas kopā ar ārstiem un ražotājiem visefektīvākajā veidā, jo mūsu visu kopīgs mērķis ir, lai iedzīvotājs, zāļu saņēmējs, neciestu,” saka Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore.

37% valstu norāda, ka tajās joprojām nav ieviesta ziņošanas sistēma par zāļu trūkumu, ko varētu izmantot farmaceiti savā valstī, neskatoties uz to, ka farmaceitiem bieži nākas saskarties ar piegādes grūtībām un zāļu trūkumu.

Medikamentu nepieejamība atstāj uz pacientiem negatīvas sekas, kā ārstēšanas pārtraukumus (tos norādījuši 67% respondentu), palielinātus līdzmaksājumus dārgāku vai nekompensējamu alternatīvu dēļ (56%), kā arī neoptimālu ārstēšanu ar zemāku efektivitāti (56%).

Papildu apgrūtinājumiem, ko zāļu trūkums rada pacientiem, medikamentu nepietiekamība būtiski ietekmē arī aptieku biznesu lielākajā daļā valstu, radot finansiālus zaudējumus. 2021. gadā aptiekas personālam zāļu trūkuma risināšanai bijis jāvelta vidēji 5,1 stunda nedēļā. Tāpat zāļu trūkums samazina pacientu uzticēšanos aptiekām (to norāda 78% valstu) un darbinieku apmierinātību (67%).